Pa ceļam uz Pirenejiem izplānojam nelielu līkumu – maršrutu pa Kataru pilīm. No Karkasonas braucam uz dienvidiem – uz Limū (Limoux). Ir saulains, bet vējains laiks. Iebraucam Limū centrā un noliekam auto ielas vidū (ielas malā jau sen visas vietas aizņemtas, vidū vēl dažas ir brīvas). Limū ir tirgus diena – iespējams, tāpēc pilsētas centrs ir tik pilns ar auto un cilvēkiem. Aizstaigājam līdz tirgum (tur tirgo visu ko – sākot no sieriem, vīniem un gaļas izstrādājumiem līdz apģērbiem, apaviem utml.), tad baznīcai un tiltam. Ielas un tilti ir šauri un pilni ar cilvēkiem un mašīnām.
Apskatījuši Limū braucam uz Kataru pilīm. Pirmā pils (Arka) atrodas pļavas vidū nelielā pakalnā. Pils ir slēgta, tāpēc daudz nekavējamies un braucam uz Peirepertūzas (Peyrepertuse) pili. To jau var redzēt pa lielu gabalu – pamatīgs cietoksnis augstu kalna virsotnē. Patiesībā tur ir divi cietokšņi – pati Peirepertūze un nedaudz augstāk Svētā Georga cietoksnis. Uz cietoksni vispirms braucam pa stāvu kalnu ceļu ar auto. Pēc tam pusstundu kāpjam pa stāvu kalnu taku. Uzkāpuši augšā, redzam, ka cietokšņi patiesībā ir tikai drupas, no kurām tikai neliela daļa ir restaurēta. Tomēr cietoksnis, klinšaina kalna galā apjozts ar diviem mūriem, izskatās pietiekami iespaidīgi.
Nākamais ir Keribusa (Queribus) cietoksnis. To var jau redzēt no Peirepertūzes tālumā kā akmeņu krāvumu kalna galā. Keribus neatpaliek iespaidīguma ziņā no Peirepertūzas. No cietokšņa jau var tālumā redzēt Pireneju kalnus.
Tālāk dodamies uz Pireneju pusi. Izvēlamies maršrutu, kas iet cauri Galamus aizai – šaurai spraugai ar augstām klinšu sienām. Apskatam Galamusas svētā Antonija grotu – uz to var nokļūt pa šauru klinšu taku, klintīs izcirstām kāpnēm un tuneli.
Apskatījuši aizu un grotu, braucam uz savu mājvietu Pireneju Tetas (Tet) ielejā – Filolas ciemu. Jau no liela attāluma varam redzēt Kanigū (Canigou) kalnu. Filola ir neliels ciematiņš pašā Kanigū pakājē. Tik tuvu kalnam, ka no paša ciemata tas nav redzams (tas mums ir neliels pārsteigums).
Atstājam auto stāvvietā pie kapsētas un kājām dodamies meklēt savu māju. Tā ir pavisam neliela, bet ar trīs stāviem (patiesībā 4, ja ieskaita neviena neizmantoto pagrabu). Patiesībā mums pieder arī otra tik pat neliela mājiņa un vairāku kvadrātmetru liels betonēts pagalmiņš.
Ciematiņā nav veikala, tāpēc braucam pāri nelielam pakalnam uz blakus ciemu – Vernet les Bains. Vernet les Bains ir lielāks ciemats ar mūros iebūvētu kalnu upīti un skaistiem tiltiem centrā. Pakalna galā atrodas (kāds pārsteigums) pils. Veikals ir ciet, nākas pārtikas iepirkšanu atlikt.
