Ceļamies sešos, braucam uz Spānijas pusi. Uz turieni var nokļūt caur Bielsas tuneli – tas ir 3km garš un gandrīz visā garumā pilnīgi taisns. Pa ceļam līdz tunelim ir migla un līņā lietus. Iebraucot tunelī jau pēc brīža redzam, ka Spānijā ir labs laiks – to liecina gaisma tuneļa otrā galā. Izbraucam skaistā ielejā pa platu nesen klātu šoseju. Ceļš iet vienmērīgā slīpumā uz leju – tā braucam līdz pat Ainsai, kur nogriežamies pa labi uz Torlu. Torla ir pilsētiņa pie tūristu iecienītā Ordesas nacionālā parka (pilnā vārdā Ordesas un Perdido kalna nacionālais parks). Torlā nacionālā parka informācijas centrā dabūjam parka karti un ieteikumu braukt vēl 8km uz priekšu līdz Pradetai. Tur ceļš beidzas ar lielu zaļu stāvvietu (daudz koku un nekāda asfalta). Stāvvietā esam desmitos, bet daudzi ir bijuši čaklāki par mums. Gandrīz vienlaikus piebrauc divi milzīgi autobusi ar skolniekiem un mašīnas turpina piebraukt. Laimīgā kārtā taka ir ļoti plata – vietas pietiek visiem.
Ejam pa ieleju ar augstām klinšu sienām abās pusēs – Ordesas aizu. Laiks ir saulains un silts. Pa ceļam apskatam vairākus ūdenskritumus. Pēc vairāku stundu ceļa nokļūstam līdz skaistam cirkam un sākam iet pa taku uz augšu. Tiekam līdz posmam, kur jāiet turoties pie ķēdēm. Noejam kādu gabalu, bet ir jau laiks doties atpakaļ. Atpūšamies un dodamies pa to pašu ceļu atpakaļ. Stāvvietā esam piecos.
Iebraucot Bielsas tunelī redzam, ka Francijas galā ir iesprūdis mākonis – tur joprojām ir migla.
