Category: Pārgājieni

Braucam uz Bovecu (īsākais ceļš uz turieni ieved mūs uz brīdi Itālijā), lai no turienes ar pacēlāju dotos uz sava maršruta sākumu. Diemžēl plāns izgāžas, jo pacēlājs strādā tikai nedēļas Pogačņikov dom, kurš sākas netālu no Slovēņu ciema Trenta (Itālija ir tepat blakus un pirms pirmā pasaules kara šis apvidus piederēja Itālijai).

No Trentas braucam pa džipiem domātu ceļu uz maršruta sākumu Zadnjicas ielejā – tur stāvvietā deviņos no rīta gandrīz visas vietas jau ir aizņemtas (atrodas tomēr arī mums).

Saule jau karsē un sola vēl vairāk. Ejam sākumā pa kalnu ceļu, kurš ved uz Pogačņikov dom kravas pacēlāja apakšējo staciju. Tālāk jau turpinām pa pirmā pasaules kara laikā izbūvētu platu mūļu taku. Kāpjam kādas pāris stundas pa skabāržu-lapegļu mežu, ko pamazām nomaina pundurpriedes, pēc tam jau dominē akmeņi.

Pie Pogačņikov dom nokļūstam pēc 3,5 stundu gājiena. Joprojām ir saulains un varam apskatīt kalnus visapkārt, divus
skaistus kalnu ezerus un Zadnjicas ieleju.

Lejup ejam pa to pašu mūļu taku – tā, diemžēl, ir tik pat gara, cik augšup ejot. Pie auto esam apmēram puspiecos. Ceļā esam pavadījuši 7, 5 stundas, nogājuši 23km, augstumu starpība 1450m.

Download file: Pogacnikov Dom.gpx

No rīta auto nākas uz pāris stundām atdod servisā uz nelielu remontu. Pa to laiku dodamies pastaigā gar Klopeinersee, pie viena uzkāpjam blakus esošajā Georgi kalnā un apskatām Georgi baznīcu. Kaut kā nemanot nostaigājam apmēram 10 km.

Izpeldamies vēl reizi Klopeinersee, paņemam saremontēto auto un braucam uz Slovēniju meklēt savu nākamo naktsmītni Rateče ciemā. To bez lielām grūtībām arī atrodam. Ienesam savu iedzīvi un braucam uz Vršiča pāreju. Laiks ir samācies un brīžiem nokrīt pa kādam lietus pilienam, bet ir silts un saule arī nekur nav pazudusi.

Noliekam auto pārejā un pa stāvu taku dodamies ceļā. Taka ir stāva tikai sākumā posmā līdz Vraticas pārejai. Tālāk jau (Benitas vārdiem) ir gandrīz promenāde.

Slemenova Špica (virsotnē) spīd saule un ir lielisks skats uz blakus esošajām gaišajām klinšu sienām. Varam izvēlēties varoņdarbus nākamajām dienām.

Dodamies atpakaļ pa citu, mazliet ekstrēmāku taku, kura iet gar klinšu sienu pa birstošiem akmeņiem. Lejā pārejā tomēr nokļūstam bez problēmām. Ceļā pavadījām 2,5 stundas, augstumu starpība ap 500m, noieti apmēram 6 km.

Šodienas programmā ir neliels pārgājiens pa Logarskas ieleju uz Rinka ūdenskritumu (Slap Rinka). Logarska ieleja atrodas Slovēnijā, jābrauc apmēram 45km pa kalnu ceļu pāri Pavliča pārejai. Kad sākam iet, saule jau karsē tāpat, kā dienu iepriekš. Labi, ka lielu daļu no ceļa ir jāiet pa mežu. Taka iet gar Savinjas upi. Sākuma daļā upē ir ūdens (ūdenī vēsumu ir atradušas garspalvainas melnas un brūnas govis lieliem, asiem ragiem). Ūdens iztek no liela akmens apakšas – tas ir Melnais avots. Aiz avota jau ejam gar (brīžiem arī pa) sausu upes gultni. Pie ūdenskrituma nokļūstam pēc 2,5 stundu gājiena.

Rinkas ūdenskrituma augstums ir 105 metri. Ūdens izplūst pa šauru spraugu klintī un tad krīt 90 metrus uz leju brīvā kritienā.

Atpakaļ dodamies pa to pašu ceļu.

Braucot atpakaļ uz naktsmītni izbaudām degvielas uzpildes stacijas meklēšanas priekus. Ir svētdiena – pirmie divi benzīntanki ir ciet. Labi, ka ceļa beigu daļā ir jābrauc no kalna lejā. Lai taupītu degvielu ņemam līkumus maksimālā ātrumā. Laimīgā kārtā trešais benzīntanks ir vaļā.

Vakarā dodamies peldēties Klopeiner see. Izmantojam mūsu naktsmītnes privāto peldvietu.

Download file: Logarska Dolina.gpx

Uz Slovēnijas Alpiem dodamies ar auto kopā ar mūsu Grobiņas draugiem Benitu un Imantu. Ceļojums sastāv no divām daļām – piedalīšanās nūjošanas čempionātā Austrijā un Slovēnijas Alpi. Braucam caur Lietuvu un Poliju uz Čehiju, kur pārnakšņojam viesnīcā Olomoucas nomalē. Otrajā dienā pēc nelielas ekskursijas Punkevnas alās Moravsky Kras dabas parkā braucam uz Austriju, kur apmetamies Klopeinas ciematā pie tāda paša nosaukuma ezera (Klopeiner see). Mūsu ceļojuma Slovēnijas daļa sākas 11. septembrī, pēc 4 ceļā un Austrijā pavadītām dienām.

Ceļojuma dienas:

Logarskas ieleja

Slemenova Špica

Pogačnikov Dom

Debela Peč

Korita Mostnice un Bohinjas ezers

Mala Mojstrovka

Visoki Kanin

Tromeja

Ceļamies 7:30. Odrija atnes no tuvējā veikala (Boulangerie) siltus šokolatīnus un mēs kopā paēdam brokastis. Pēc tam atvadāmies un braucam uz Chiroulett ciematu (1062m). Tur kāpjam uz Lac Bleu (zilo ezeru). Pa ceļam ejam pa zirgu ganībām. Pēc tam ejam pa labi uz pāreju un uz virsotni Les Aguillettes. Atpūtušies nedaudz virsotnē, kāpjam lejā uz pāreju, tad lejā uz otru pusi – uz Lac d’Ourrec. Lejupceļš ir nedaudz smagāks un garāks. Lejā esam pusčetros.

Braucam uz Lurdu, jo gribam tomēr apskatīt izslavētās Lurdas svētvietas. Pilsēta ir pamatīgs uz ticīgo jūtām balstīts bizness. Viss te ir pakļauts svētceļotāju apkalpošanai un viņu atbrīvošanai no grēcīgās naudas. Pilsēta ir liela un mēs divas reizes apstājamies pirms laika, jo domājam, ka jau esam atbraukuši. Beidzot tiekam līdz vecās pilsētas centram un noliekam auto maksas stāvvietā. Ejam skatīties katedrāli un slaveno grotu. Katedrāle ir iespaidīga – tā sastāv no trim baznīcām, kuras atrodas dažādos līmeņos viena virs otras.

Braucam ārā no Lurdas un pa maģistrālei paralēlu ceļu dodamies uz pēdējo naktsmītni Po nomalē netālu no lidostas. Nākamajā rītā cauri Londonai lidojam uz mājām.