Category: Pārgājieni

Braucam apskatīties uz Eiropas smailēm no dienvidiem. Vispirms braucam uz pāreju Puerto de San Glorio. Tad Portilla de la Reina ciematā nogriežamies pa labi pa ceļu, kurš iet iekšā kalnos. Klintis visapkārt ir zaļā krāsā (ar sūnu noaugušas), koku lapas ir sākušas krāsoties dzeltenas/sarkanas, skaisti ir arī gatavām ogām pilnie pīlādži. Tālāk braucot redzam, ka klintis ir pilnas ar akmeņiem. Tādas vēl nebijām redzējuši – it kā mīkstu klints masu kāds būtu piebēris ar akmeņiem un pēc tam tas viss sacietējis. Apstājamies un ejam pa vienu no takām apskatīties tuvāk. Cita starpā atrodam arī sēravotu ar acīmredzami veselīgu (pēc smaržas spriežot) ūdeni.

Tālāk braucam līdz ciematam Posada de Valdeon (jādod gan ir ceļš pretējā virzienā ejošam aitu baram), pēc tam vēl 3 kilometrus līdz skatu punktam Mirador del Tombo. Te sākas tūristu iecienītā Kares upes aiza (Garganta del Cares). Īstā aiza sākas nedaudz zemāk pa upi – pie Kainas (Cain) ciema. Bet no šejienes ir lielisks skats uz Eiropas smaiļu virsotnēm un aizas sākumu. Ejam pa taku gar upi kādus pāris kilometru, bet drīz vienīgā iespēja tikt uz priekšu ir šoseja. Griežamies atpakaļ un braucam izmēģināt taku, kuru bijām ievērojuši nedaudz pirms Posada de Valdeon – pie Pradas ciema. Taka ved uz augšu kādus 600 metrus uz Monto priekškalni. Gandrīz visu laiku līst sīks, silts lietutiņš, arī redzamība ir slikta. Tomēr daba visapkārt ir krāsaina un gājiens pa kalnu ceļu ir patīkams.

Braucam no paša rīta uz Fuente De – 23km no Potes pa kalnu ceļu Eiropas smaiļu centrālā masīva viduča virzienā. Fuente De ir tikai pāris viesnīcu un funikulieris, kurš uzved gribētājus 800 metrus augstas stāvas klinšu sienas pašā augšā. Brauciens vagoniņā (tajā ir vieta 20 cilvēkiem) ilgst nedaudz vairāk par 3 minūtēm.

Vagoniņā aprunājos ar spāni, kurš prot angliski. Viņš iesaka kāpt Tesorero kalnā, bet tikai ne miglā. Migla te esot tik blīva, kā nekur citur pasaulē. Augšā ir daži mākoņi, bet pārsvarā spīd saule. Nolemj iet uz kalnu. Sākumā taka ir ļoti plata (acīmredzami te kalnu gājēju netrūkst). Pēc vairāk nekā stundu garas iešanas taka paliek šaurāka un akmeņaināka. Sekojam mūsu spānim un redzam, kā viņš ar savu kompanjonu uzkāpj Tesorero kalnā. Arī mēs gandrīz uzkāpjam – tad Ilzei kaut kas notiek ar liela muskuli. Nolemjam pa stāvo nogāzi vairs tālāk uz augšu nekāpt un dodamies atpakaļ. Nokāpuši līdz pārejai taisām pauzi ar ābolu ēšanu. Par to izrāda interesi spilgti melns putns ar sārtām kājām un skaistu, dzeltenu knābi. Metu viņam ābola gabaliņus un viņš pamazām pienāk pavisam tuvu – kāda metra attālumā. Nākamajā atpūtas vietā pēc vairākiem kilometriem melnais draugs atkal ir klāt – jau ar vairākiem radiniekiem. Liekas, ka tiešām ir tas pats putns.

Pirms nokļūšanas funikuliera pieturā ejam gar kazu un aitu ganāmpulku. Kazas ir ļoti interesantās krāsās (piemēram – pakaļpuse ir tumši brūna, priekšpuse – gaiši brūna). Braucam lejā ar funikulieri un tālāk uz savu naktsmītni.

Vakarā ir jautrs notikums ar veļas mašīnu – nevaram no tās dabūt ārā izmazgātās drēbes. Zvanam saimniecei – tā atsūta palīgā savu tēvu (kurš nesaprot ne vārda angliski). Tēvs groza un spaida veļas mašīnas pogas – redzams, ka viņš nesaprot, ko dara. Ar vārdnīcas palīdzību apvaicājos, vai viņš nevarētu dabūt instrukciju. Viņš aizbrauc pēc instrukcijas un atved sievieti. Beigu beigās ar „instrukcijas” palīdzību kaut kā drēbes ārā dabūjam.

Download file: Fuente-de-Tesorero.gpx

Rīts paiet pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču iegādē. Veikalu atrodam Potes pilsētā. Iepērkamies un izstaigājam arī skaisto pilsētas centru. Tad aizvedam pirkumus mājās un dodamies pirmajā pārgājienā.

Aizbraucam uz netālu esošo San Pedro de Bedoya ciemu. Tālāk pēc plāna mums vajadzēja pa ceļu iet uz nākamo ciemu – Salarzon. Tomēr Ilze ierauga taku, kura arī iet uz Salarzon. Ejam pa to – tiešām uz Salarzon, tikai pāri kalnam. Tādējādi pusstundas vietā ejam kādas divas. Bet tas ir tā vērts – redzam skaistus kalnu skatus, ēdam kazenes. Tālāk mūsu maršruts iet uz nākamo ciemu – Pumareja. Ejam pa ceļu starp vīnogu un aprikožu laukiem. Nedaudz pagaršojam gan vienus, gan otrus (lai piedod īpašnieki). No Pumarejas ejam atpakaļ uz San Pedro.

Braucam uz Ermidas aizu apskatīt Ermidas (Hermida) ciematu. Skaists kalnu ciematiņš pie kalnu upītes. Ciemata otrā galā blakus ceļam kalnā ir grota ar svētās statuju un krustu uz klints. Mēģinām atrast ceļu, kā piekļūt, bet neveiksmīgi. Atpakaļ ejam pa taku gar upes otru krastu. Taka brīžiem iet pa koka latiņu celiņu, kurš nostiprināts virs ūdens pie stāvā krasta. Pabraucam vēl nedaudz uz ziemeļiem no Ermidas līdz skatu vietai. Tur apstājamies pavērot aizu. Pāri upei kalna nogāzē mierīgi ganās divas kalnu kazas.

Download file: San Pedro de Bedoya - Salarzon - Pumareña.gpx

Eiropas smailes (Picos de Europa) ir neliels kalnu masīvs Spānijas ziemeļos uz trīs provinču robežas. Masīva austrumu daļa atrodas Kantabrijā, rietumu – Astūrijā, bet dienvidu – Kastīlijā un Leonā. Masīvs atrodas tikai pāris desmitus kilometru no Atlantijas okeāna. Precīzāk – Biskajas (basku) līča jeb Kantabrijas jūras, kā to sauc paši spāņi. Rajonu starp Eiropas smailēm un jūru sauc par zaļo Spāniju, jo te klimats nav tik karsts kā pārējā Spānijā un tāpēc te viss nav tā izdedzis. Mūsu uzturēšanās laikā te temperatūra dienā bija no 10 līdz 25 grādiem. Spānijas dienvidos (Valensijā) temperatūra bija pa 10-15 grādiem augstāka.

Kalniem nosaukumu it kā ir devuši vaļu mednieki, jo, atgriežoties no medībām, viņi vispirms ieraudzīja tieši šīs virsotnes. Masīvu trīs daļās sadala dziļas trīs upju (Cares, Devas un Dujas ) iegrauztas aizas. Vispazīstamākā ir Cares upes aiza, vairāk nekā 2500m augstās Eiropas smaiļu centrālā masīva virsotnes atrodas tikai pāris kilometru no zemu ielejā tekošās upes.

Izvēlamies šos kalnus kā savu ceļa mērķi, jo lasījām, ka šeit ir viena no nedaudzām vietām Spānijā, kur ir labi saglabājusies mežonīga daba. Domājām arī, ka Pirenejos oktobrī varētu būt vēsi un tāpēc jābrauc vairāk uz dienvidiem. Kas attiecas uz pirmo punktu, tad tur mums nenācās vilties. Ar otro iznāca neliels pārpratums. Izrādās, ka Kanigū kalns Francijas Pirenejos patiesībā ir vairāk uz dienvidiem, nekā Eiropas smailes Spānijā.

Lidojām ar Ryanair pa maršrutu Rīga – Londona (Stansteda) – Santandera. Atpakaļ Santandera – Frankfurte (Hāna) – Rīga. Auto rezervējām internetā no Ryanair vietnes un ņēmām Santanderas lidostā. Naktsmītni meklējām uz visu laiku vienā vietā (tā var dabūt lētāk). Noīrējam nelielu mājiņu Framas ciemā 3 km attālumā no tūristu iecienītās Potes pilsētas un ap 30km no centrālā Eiropas smaiļu masīva.

Ceļojuma dienas:

Frama

San Pedro de Bedoya

Fuente De

Mirador del Tombo

Coriscao

Garganta del Cares

Tresviso

Zaļā pāreja

Kantabrijas jūra

Cuernon