Šodien viegli un smuki – uzkāpjam līdz Labant ezeram, atpakaļ gar bijušajām sudraba raktuvēm. No Col d’Agnes mēģinām saprast, kur iepriekšējās dienās esam bijuši. Pusdienas pie Lers ezera. Vēl paspējām apskatīt baznīcu Notre-Dame de Vic ar interesantiem griestu gleznojumiem (apgleznotām koka flīzītēm).
Pēc dažām dienām no tās pašas stāvvietas sākam gājienu uz Girantes kalnu.
Šodien braucām kāpt Serona kalnā (Pic de Séron). Pēdējie 6 km pa diezgan traki akmeņainu ceļu. Jau no rīta kaut kur aiz mums, zem mums parādījās baltie mākonīši, kas pamazām ķēra mūs rokā. Un noķēra. Labi, ka šodienas akmeņu taciņa bija labi marķēta.
Braucam uz Col de la Core, pēc tam uz Betmales ezeru (Etang de Bethmale), tad pa meža ceļu vēl kādu gabalu uz priekšu un augšu. Tālāk uz augšu līdz Aiesa ezeram (Etang d’ Ayes), tad pār col d’Auedole atkal uz leju. Braucot lejā izpalīdzam kādam francūzim nomainīt uz akmens pārsisto riepu. Patiesībā garām pabraukt nemaz nevarētu, jo džeks savu suni bija noguldījis ceļa vidū 🙂 Aizsauca prom, kad darbiņš padarīts.
Vēl apstājāmies ciematā Castillon-en-Couserans. Aizstaigājām arī līdz kapelai pakalnā, kolorīta izskata atslēgu glabātājs iedeva mums kapelas atslēgu un parādīja māju, kur pēc tam tā jāaiznes atpakaļ. Atslēdzām, apskatījām, aizslēdzām, uzkāpām līdz zvaniem.
Šorīt sākām kustēt mazliet agrāk. Braucām uz Col de Pause, pēdējie km bez asfalta. Nolēmām iet uz Monto virsotni (Pic de Montaud) pa Francijas pusi, pa Francijas – Spānijas robežu pakāpelēt. Tad atpakaļ pa Spānijas pusi līdz Port d’ Aula un nokāpt uz Col de Pause. Turpceļš pēc treka, atpakaļ mazliet pēc izjūtas. No rīta satikām milzu aitu baru, kuru laikam dzina mazliet zemāk. Vīri komandē, sunīši strādā. Kazām laikam bija “sava Republika”, vismaz ar aitām kopā viņas pārvietoties negribēja.
Šorīt vēlais rīts, migla jau laižas prom. Kāpām Kosa (Cos) kalnā ar skatiem uz apkārtējiem ciematiem un augstajiem kalniem, arī Mont Valier. Pēc tam pabraukājām pa ciematiem ar interesantām baznīcām.
