Kategorijas
Pārgājieni

Almohia

Malagas lidostā nolaižamies vienpadsmitos no rīta. Paņemam savu auto (jūras zilu Renault capture) un braucam uz savu māju Almohiā 30km uz ziemeļiem. Sākumā pa autostrādi, tad pa kalnu ceļiem. Almohia iznirst mūsu priekšā pēc kāda pagrieziena. Apstājamies lai to apskatītu no attāluma. Pilsēta tiešām ir balta.

Braucam pa pilsētiņas šaurajām un stāvajām ieliņām uz savu Casa Rural, bet drīz vien saprotam, ka tas nebija pareizais lēmums. Mājas saimnieku teiktais, ka pilsētiņa šajā gadalaikā ir klusa un ar mašīnas novietošanu nebūs problēmu, izrādās nedaudz pārspīlēts. Tiem, kuri visu mūžu nedzīvo šādās veclaiku kalnu pilsētiņās, radās problēmas ne tikai ar mašīnas nolikšanu, bet arī ar mašīnas gabarītiem piemērotu spraugu atrašanu starp akmens mājām, auto, kaķiem un citiem priekšmetiem. Beigu galā noliekam auto kādā puslegālā pleķītī ne pārāk tālu no mērķa. Turpmāk atstājam braucamo stāvvietā pilsētiņas malā un dodamies uz māju veselīgā pastaigā (kas gan vairāk atgādina kāpšanu pa kāpnēm 🙂 ).

Mūsu mājvieta ir burvīga. No ārpuses neliela akmens ēka iespiesta starp citām, bet iekšā ir viss ērtai dzīvošanai. Pirmajā stāvā neliela viesistaba, virtuve, vannas istaba un terasīte (skatu gan aizsedz ziediem apaugusi klints siena). Otrajā stāvā guļamistaba ar klinti vienas sienas vietā, kā arī bērnistaba vismaz trim vietām.

Iekārtojamies un tad pa līkumainiem celiņiem aizbraucam turpat blakus Almohijai mazliet iemēģināt reljefu. Gājiens ir uz Casasolas ūdenskrātuvi (Embalse de Casasola). Sākumā ejam cauri olīvu dārzam, tad jau pa kalnu takām – slīd (birst ) un durās 🙂 . Galā iepriecinām sevi ar mazu peldi Casasolas ūdenskrātuvē kopā ar lēkājošām zivīm. Atpakaļceļā atrodam, kur nokāpt līdz Charco del Infierno (jebšu Elles peļķei), kur Kampaniļjas upe (Rio Campanillas) ir klintīs izgrauzusi dažādus dīvainus veidojumus.

Download file: 2021-11-14-embalse-de-casasola.gpx

Uz sākumu
Nākošā diena
Kategorijas
Pārgājieni

Malaga un Seūta

Atradām un rezervējām septiņām dienām jauku naktsmītni Casa Rural en Pueblo Blanca (jeb lauku māja baltajā pilsētā) skaistā pilsētiņā Almohia (Almogia) netālu no Malagas pilsētas. Lidmašīnas (AirBaltic) biļetes arī jau bija iegādātas, sākām pētīt, kur ir kādi labi iešanas maršruti. Tad kādā Panorāmas sižetā izdzirdējām par Spānijas anklāvu Seūtu Āfrikā. Tas ir neliels zemes pleķītis Gibraltāra šauruma otrā pusē – zemes rags, kuru no trim pusēm apņem Vidusjūra, bet ceturtā ir robeža ar Maroku. Tas likās pietiekami interesanti, lai izmainītu plānus – laiku Almohiā samazinājām līdz 4 dienām un pēdējās trīs naktis ieplānojām Alhesirasā (pie Vidusjūras blakus Gibraltāra klintij), Seūtā un Malagā pie lidostas. Izlidojam 2021. gada 14. novembrī un atgriežamies Latvijā 21. novembrī.      

Ceļojuma dienas:
Almohia
El Torcal del Antequera
Caminito del Rey
La Maroma
Ronda
Apkārt Seūtas ragam
Seūta - Marokas pierobeža
Kategorijas
Pārgājieni

Girantes virsotne

Pamazām jātaisās uz māju pusi. Šodien no visa pa druskai – port de Saleix (pāreja), Mont Ceint (alias Pic Girantes) virsotne, kuru jau apmeklējām vienā no iepriekšējiem ceļojumiem. Izbaudām skatu uz apkārtējiem kalniem, tad atkal pāreja, mont Garias (netīšām uzkāpās) – vesels kalns ar nodegušiem rododendriem, izskatās šausmīgi akmeņaini, zāle un mellenes jau sāk ataugt. Tad nokāpām līdz Alate ezeriņam un pa pāreju atpakaļ uz sākumpunktu. No rīta bija daudz aitu un zirgu, kas savā starpā sarunājās, pēcpusdienā visi bija pazuduši. Kaudzēm Alpu vārnas un pulciņš grifu (vai kas tamlīdzīgs). Vispirms redzējām planējam, pēc tam arī sēžot uz klints.

Download file: 2018-09-25_Pic-Girantes.gpx
Uz sākumu
Kategorijas
Pārgājieni

Longa ezers

Pirmdiena pienāk absolūtā miglā, mazliet arī līst. Nolemjam kāpt lejā pa īsāko ceļu, pāri Pecouche pārejai taku miglā varot neatrast, gar ezeriem ceļš ir krietni tālāks un tāpat jau neko nevar redzēt . Akmeņi ir slapji un slideni. Kādu brīdi ejam lejā, bet šķiet, ka migla vairs nav tik blīva. Pie pagrieziena uz ezeriem nolemjam tomēr aiziet līdz Étang Ronde (ek, tagad jau ir jākāpj uz augšu, no kalnu mājas pa taisno būtu bijis uz leju. Ezeru var samanīt un migla jau sāk staigāt- te biezāka, te mazāka. Kāpjam tālāk uz Étang Long. Izrādās, ka tur ir daži trošu posmi. Pie Étang Long uzēdam otrās brokastis. Mellenes arī tur neviens nav lasījis. Tikmēr notiek visādas gaismas un mākoņu spēles. Ieraugām visu ezeru. Ir tik skaisti, ka saņemamies ceļu turpināt gar ezeru, kur taciņa brīžiem ir ļoti šaura, ezers ir dziļš no pašas malas, izskatās, ka kalna turpinājums ir zem ūdens. Brīžiem troses patiešām palīdz. Tad vēl pāris simtu metru līdz pārejai un tad sākas garā lejā kāpšana. Jau spīd saule. Pa ceļam ir ļoti daudz aveņu. Kad tiekam jau līdz krūmiem un skabāržu mežam, taka iet lejā stāvā zigzagā gar ūdenskrituma kaskādēm. Tur satiekam vairākas salamandras. Iznāca 600+ m uz augšu, 1800+m uz leju. Lejā atkal ir migla, laiks kļuvis vēsāks.

Download file: 2018-09-24_08-from-Estagnous.gpx
Uz sākumu
Nākošā diena
Kategorijas
Pārgājieni

Valjē kalns

Svētdien ir doma uzkāpt līdz Refuge de Estagnous (apm. 1350m augstuma starpība), tad mēģināt saprast, vai varam uzkāpt arī Mont Valier (vēl kādi 600m), tā ir šī apgabala augstākā virsotne un viens no populārākajiem maršrutiem. Pirmdien sola arī sliktāku laiku. Pa ceļam uz kalnu māju ir pāris smuki ūdenskritumi. Nepilnās četrās stundās esam tikuši līdz kalnu mājai. Pēc nelielas atpūtas kāpjam uz Col de Faustin un tālāk uz Mont Valier. Mākoņu nav, redzēt var ļoti tālu. Kādu brīdi izdzīvojamies pa augšu, pamazām ceļas vējš un parādās mākoņi. Kāpēji, kurus satiekam lejā ejot, virsotnē esot redzējuši vien krustu. Pārnakšņojam kalnu mājā.

Download file: 2018-09-23_to-Estagnous.gpx
Download file: 2018-09-23_Mont-Valier.gpx
Uz sākumu
Nākošā diena