Šodien mākoņains laiks- uz katra kalna uzsēdies mākonis. Pielavāmies vulkānam no mugurpuses (pa rietumu taku) – nevar redzēt, kas notiek krāterī, tikvien kā šļakatas, kas patreiz nav pārāk bieži. Bet var meditēt pie lavas lauka, lavas upēm, lavas kritumiem. No vienas puses silda vulkāns, no otras mākoņu spa.
Dodamies uz vulkānu pa austrumu taku. Ceļamies pirms 6, kamēr aizbraucam, stāvvietā jau kaudze mašīnu priekšā, tomēr noliekamies diezgan labā vietā. No sākuma pa taku uz leju, uz ieleju, kura pilna ar lavu, un kurai galā uzbērts dambis. Tad sākam gar lavas straumi kāpt kalnā. No vienas puses silda saule, no otras – vulkāns. Labi, ka vējš galvenokārt no mugurpuses. Vistuvāk vulkānam var pielidot ar helikopteri, tie laidelējas nepārtraukti un nosēdina tūristus kalna galā, kur citādi vairs klāt tikt nevar.
Lēnām pa korēm virzāmies tuvāk, cik nu tas ir iespējams. Lielākā daļa skatītāju ir sasēdušies Langihryggur kalna virsotnē. Visi cenšas kaut mazliet noslēpties no vēja. Mums ir plāns uzkāpt vēl nākošajā kalnā, bet tas izdodas tikai daļēji, jo vējš ir pārāk stiprs un no sāniem. Vienkārši pūš prom. No citas puses puskalnā atrodam labu skatāmvietu. Atpakaļ ejam pa zemāku taku, bet pretvējš ir tik un tā. Pēc gājiena jūtamies nopelnījuši siļķi ar kartupelīšiem (fish & chips) mums jau pazīstamā Grindavikas ēstuvītē.
Fagradalsfjall ir vulkāns 40 km no Reikjavikas. Tas bija mierīgi gulējis 815 gadus, bet tad pamodās 2021. gada 19. martā pēc vairāku dienu ilgstošām zemestrīcēm paveroties plaisai Geldingadaluras ielejā dienvidos no Fagradalsfjalla kalna. Vulkāna izvirdums turpinājās gandrīz pusgadu līdz 18. septembrim. Šai laikā ar lavu tika pārpildītas tuvākās ielejas. Lai gan vietējie bažījās, ka lava aizkļūs līdz loka maģistrālei, kas apjož visu Islandi, tomēr tas nenotika. Toties izvirdums izvērtās par izklaidi gan vietējiem, gan arī tūristiem, kuri ieradās uz izrādi līdzko tas bija iespējams, pavasarī mīkstinot Covid ierobežojumus.
Saskatījušies youtube video par to, kā cilvēku bari sajūsmā blenž uz kūpošas lavas ezeriem, nolēmām, ka to vajadzētu izbaudīt klātienē. Bijām jau rezervējuši visu nepieciešamo ceļojumam uz Islandi augustā. Bet likās, ka tik ilgi gaidīt nav droši – ja nu viss tad būs jau beidzies? Tad nu sarīkojām vēl vienu īsu izbraucienu pa Jāņiem – no 25. līdz 28. jūnijam. Atgriezāmies apskatīt vulkānu 21. augustā.
| Iepazīšanās |
| Vulkāns no muguras |
| Pēc diviem mēnešiem |
| Vulkāns uguņo |
Seūtas pilsētai ir divas daļas – austrumos (uz pussalas galu) ir bagātākā, bet rietumos (uz Marokas pusi) – nabadzīgākā daļa. Rietumu daļā ir rajoni, kur tūristiem neiesaka tumsā apkārt vazāties. Mēs ejam pa dienu un gar jūru. Iznākot no pilsētas dodamies pa ceļu augšā kalnā uz Marokas pusi. Vienā no pauguriem ir saglabājies kara laika nocietinājums. Tuvu robežai XIX gadsimta torņi, vismaz kādi pieci, bijām pie četriem. Atpakaļ nākam gar robežu. Te ir uzbūvēta kārtīga siena – 6m augsti metāla stieņi, dzeloņstieples, regulāri sargtorņi utt. Neskatoties uz to Seūtā regulāri cenšas iekļūt nelegāli viesi. Jādomā, ka Eiropas līderi, kuri sākotnēji rauca degunu par sētas būvēšanu uz robežas ar Baltkrieviju, zināja par sienām Seūtā un citur Āfrikā.
Gājiena beigu daļā lietus pastiprinās. Ostā nokļūstam jau diezgan izlijuši.
Ar kuģīti dodamies atpakaļ uz Eiropu (Alhesirasu), tad pa autostrādi gar jūru uz mūsu naktsmītni pie lidostas Malagā. Rīt lidojam uz mājām.