Kāju kustības. Solim ir jābūt nedaudz platākam, nekā ejot. Tam ir jābūt pietiekoši platam, lai varētu izpildīt pareizas roku kustības un darbības ar nūjām (priekšā nūja tiek nolikta nedaudz uz priekšu no aizmugurē esošās kājas purngala, aizmugurē roka tiek vēzēta aiz gurna). Nolikšanas brīdī priekšā esošajai kājai ir jābūt ceļa locītavā taisnai. Iešana ar saliektām kājām (slēpotāja solis) un skriešana ir nūjošanas tehnikas pamatprincipu pārkāpums.
1. Papēdis vispirms. Kāja ir jānoliek zemē uz papēža, precīzāk – uz papēža centra. Pastaigā un paseko, vai kāju liec uz zemes pareizi. Koncentrējies kādu brīdi uz vienu kāju, pēc tam uz otru.
2. Rullēšana. Kad papēdis ir nolikts uz zemes, rullē pēdu uz priekšu līdz pirkstu galiem. Vispirms izmēģini kustību, stāvot uz vietas. Šūpojies uz pēdas uz priekšu un atpakaļ, it kā tu būtu šūpuļkrēsls. To, ka pēda netiek rullēta, var dzirdēt – sevišķi ejot lejā no kalna pa cietu virsmu. Var dzirdēt plakšķošu skaņu. Rullējot pēdas Tu ej gandrīz bez skaņas.
3. Papēža atraušana no zemes. Pārveļot pēdu uz pirkstu pamatnes, papēdis atraujas no zemes. Pastaigā un mēģini sajust, kā papēdis atraujas no zemes. Koncentrējies vienlaikus uz vienu kāju.
4. Atsperies uz pēdas pirkstu pamatnes. Atsperies uz pēdas pirkstu pamatnes, grūžot pēdu uz leju un atpakaļ. Mēģini atgrūšanās kustību pastiprināt, it kā ceļoties pirkstgalos (t.i. nostiepjot kāju potītē).
Pēdu kustības var trenēties ejot pa ielu. Pamēģini rullēt pēdas visu ceļu no stāvvietas vai transporta pieturas līdz darbam 🙂
Ātri (un tālu) var iet gan ar, gan bez nūjām. Bet vai ir vērts pirkt nūjas, lai tās tikai nestu līdzi? Spēcīgs atgrūdiens ar nūju, garš rokas vēziens, pareizas pēdu kustības, ķermeņa augšdaļas rotācija ir dažas no lietām, ko ir vērts iemācīties.
Pēdas. Kāja ir jānoliek zemē uz papēža centra, tad jārullē uz priekšu līdz pirkstu galiem, jāatrauj no zemes papēdis un jāatsperas uz pēdas pirkstu pamatnes.
Kājas. Solim ir jābūt nedaudz platākam, nekā ejot. Nolikšanas brīdī (vai īsi pirms tam) priekšā esošajai kājai ir jābūt ceļa locītavā taisnai.
Rokas. Rokas jākustina plecu locītavā un tām jāvirzās paralēli iešanas virzienam. Rokas vēziens atgādina šūpoles kustību – roka iet tik pat tālu uz aizmuguri, cik uz priekšu.
Nūjas. Nūja ir jāiespiež zemē brīdi, kad zemei pieskaras pretējā kāja. Nūja ir jānoliek uz priekšu no aizmugurē esošās kājas purngala. Nūja ir jānoliek bez sitiena pa zemi un spēcīgi jāatgrūžas, virzot roku uz leju un uz aizmuguri aiz gurna. Kustības beigu daļā pirksti ir jāatlaiž, lai roka varētu veidot ar nūju vienu taisnu līniju. Brīdī, kad pie zemes tiek likta otra nūja, roka tiek virzīta uz priekšu, atraujot nūju no zemes.
Ķermenis. Ķermenis ir jāsasver nedaudz uz priekšu, svaru balansējot uz kāju pirkstu pamatnes. Liekot soli nedaudz jāsavērpj pleci.
Viss kopā. Sākumā vislabāk ir koncentrēties uz vienu elementu, pēc tam var ķerties pie nākamā.
© Pārpublicējot Nūjošanas ābeci vai tās sastāvdaļas (tīmekļa lapu teksts, animācijas), ir obligāti jāatsaucas uz šo lapu (http://www.easyhikingtrails.com/lv/nujosanas-tehnika/).
Nūjošanas ābece pirmoreiz ir publicēta 2014. g. 10. maijā adresē http://lora.eu5.net/nujosanas-tehnika/.
Ir sakārtotas bildes un apraksts, to visu var apskatīties šeit. Nedaudz saules lietainajiem vakariem 🙂