Izšķiramies šodien mēģināt uzkāpt Kanigū kalnā. Augstumu starpība ir apmēram 2km – tik daudz vienā dienā vēl neesam mēģinājuši. Par laimi maršruts sākas gandrīz pie mūsu naktsmītnes, tāpēc varam sākt laicīgi – 6.45 no rīta.
Kad sākam iet vēl vietām ir tumši mākoņi, bet jau ir skaidrs, ka būs karsta un saulaina diena. Taka sākas Filolas upes labajā krastā pa vienu no nedaudzajām ciemata ielām. Taka iet augšup pa mežu līdz 1838m augstajai pārejai Col des Voltes. Esam jau uzkāpuši apmēram 1100 metrus. Tālāk pa džipu ceļu jāiet līdz kalnu viesnīcai Cortalets. Mūs visu laiku apdzen Kanigū džipi (tos var noīrēt lejā Vernet les Bains un arī citos ciematos). Katrā džipā sēž 6-8 cilvēki. Saprotam, ka augšā būs drūzmēšanās.
Cortalets viesnīca ir 2060 metru augstumā – esam līdz tai nokļuvuši 4 stundās. Jau pa gabalu var redzēt, ka virs viesnīcas taka ir pilna ar kāpējiem. Cortalets stāvvietā (iekārtota garā gabalā gar līkumoto ceļu) ir daudz automašīnu – gan speciālie Kanigū džipi, gan privātās mašīnas (pat Peugeot 206 ir uzbraucis). Tikuši tām un viesnīcai garām kopā ar pārējiem kāpjam augšā virsotnē. Taka ir diezgan viegli ejama – tikai pūš auksts vējš. Toties saule spīd bez atpūtas. Pēc nepilnu divu stundu gara kāpiena esam virsotnē. Tur jau drūzmējas ap piecdesmit cilvēku – pārsvarā runā spāniski (varbūt kataloniski). Krusts virsotnē jau ir sagatavots Jāņu svinībām. Plīvo kataloniešu karogi, pie krusta ir sakrauts sārts no sanestajiem žagaru saišķiem. Visi fotografējas pie topošā ugunskura.
Skats apkārt ir lielisks – kalnu virsotnes, ciemati. Redzam Pradi, tālāk Perpinjanu un pie apvāršņa arī Vidusjūru. Visu apskatījuši sameklējam brīvu vietu aizvējā un apēdam pa batoniņam un ābolam. Tad dodamies garajā atceļā uz Filolu.
Joprojām spīd saule. Zem Cortalets jau kļūst karsti. Novelkamies līdz mājām pilnīgi nomocījušies. Esam pieveikuši 2km augstuma starpību augšup nepilnās 6 stundās, lejup – 4,5 stundās.