Svētdienai sola labu laiku un ne pārāk lielu vēju, tad nu nolemjam kāpt Pic du Carlit (2921 m, tuvumā tas ir augstākais kalns). Mēģinām nenobīties no iespējamā cilvēku skaita, jo ir svētdiena un rajons gana populārs. Līdz takas sākumpunktam paši aizbraukt nevaram, jābrauc ar busu un mašīna ir jāatstāj zemāk stāvvietā. Ceļš ir ļoti šaurs, ir tikai dažas vietas, kurās pretim braucošie autobusi var samainīties. Šoferis mazliet izdzenā govis, kurām nemaz nešķiet laba doma iet nost no ceļa. Taka sākas pie Lac des Bouillouses (ezers ar aizsprostu, lielākais no šodienas ezeriem).
Ejam ezeru taku (nezinu, cik to ezeru pavisam bija) un tad vienā brīdī ejam uzkāpt Pic du Carlit. Iznāk diezgan stāvs kāpiens, pa vidu paņemam dažas pauzītes. Daļā takas rāpjamies ar visām 4-ām. Virsotnē ir padaudz cilvēku, gandrīz jāstāv rindā uz bildi pie krusta 🙂
Uz leju gabals ir jākāpj pa citu ceļu, jo uz takas īsti nevar samainīties. Pēc tam jau viss ir vienkārši, atkal noķērām ezeru taku. Lejā atkal jābrauc ar busu.
Kaut kā neiznāca pavisam viegls tas pasākums, bet ļoti skaists gājiens, ar skatiem uz visai lielu apkārtni.