Ātri (un tālu) var iet gan ar, gan bez nūjām. Bet vai ir vērts pirkt nūjas, lai tās tikai nestu līdzi? Spēcīgs atgrūdiens ar nūju, garš rokas vēziens, pareizas pēdu kustības, ķermeņa augšdaļas rotācija ir dažas no lietām, ko ir vērts iemācīties.
Pēdas. Kāja ir jānoliek zemē uz papēža centra, tad jārullē uz priekšu līdz pirkstu galiem, jāatrauj no zemes papēdis un jāatsperas uz pēdas pirkstu pamatnes.
Kājas. Solim ir jābūt nedaudz platākam, nekā ejot. Nolikšanas brīdī (vai īsi pirms tam) priekšā esošajai kājai ir jābūt ceļa locītavā taisnai.
Rokas. Rokas jākustina plecu locītavā un tām jāvirzās paralēli iešanas virzienam. Rokas vēziens atgādina šūpoles kustību – roka iet tik pat tālu uz aizmuguri, cik uz priekšu.
Nūjas. Nūja ir jāiespiež zemē brīdi, kad zemei pieskaras pretējā kāja. Nūja ir jānoliek uz priekšu no aizmugurē esošās kājas purngala. Nūja ir jānoliek bez sitiena pa zemi un spēcīgi jāatgrūžas, virzot roku uz leju un uz aizmuguri aiz gurna. Kustības beigu daļā pirksti ir jāatlaiž, lai roka varētu veidot ar nūju vienu taisnu līniju. Brīdī, kad pie zemes tiek likta otra nūja, roka tiek virzīta uz priekšu, atraujot nūju no zemes.
Ķermenis. Ķermenis ir jāsasver nedaudz uz priekšu, svaru balansējot uz kāju pirkstu pamatnes. Liekot soli nedaudz jāsavērpj pleci.
Viss kopā. Sākumā vislabāk ir koncentrēties uz vienu elementu, pēc tam var ķerties pie nākamā.
© Pārpublicējot Nūjošanas ābeci vai tās sastāvdaļas (tīmekļa lapu teksts, animācijas), ir obligāti jāatsaucas uz šo lapu (http://www.easyhikingtrails.com/lv/nujosanas-tehnika/).
Nūjošanas ābece pirmoreiz ir publicēta 2014. g. 10. maijā adresē http://lora.eu5.net/nujosanas-tehnika/.