Ceļamies septiņos un braucam gar Tarnas upi un Vignes ciematu atkal uz Point Sublime. Pirms Vignes upes krastā stāvā klintī ir uztaisīts betonēts skatu laukums. Kāpnes arī ir un ieejas maksa. Skatu laukums atrodas tieši pretī vietai, kur mēs iepriekšējā dienā bijām atnākuši.
Point Sublime spīd saule, skaists skats uz Tarnu un autobuss ar ekskursantiem.
Tālāk braucam vēlreiz uz Mijo tiltu. Šoreiz plāns ir tam pārbraukt pāri. Tas ir mazliet uztraucoši – tilts ir apmēram 300m augstumā.
Pirms tilta ir milzīga stāvvieta tūristiem, kuri grib tiltu apbrīnot. No stāvvietas pa asfaltētu platu taku kāpjam kopā ar citiem gribētājiem uz pakalnu, no kura var skatīties un fotografēt. Visapkārt sarkani zied magones. Skaisti.
Pēc tam braucam pāri. Uz katru pusi 3 joslas, apakšā 300 metri bezdibenis.
Tālāk mūsu ceļš ved uz Albi, kur esot viena no Eiropā lielākajām ķieģeļu katedrālēm. St. Cecile katedrāle tiešām ir iespaidīga.
Apskatījuši Albi braucam uz Cordes sur Ciel (sur Ciel nozīmē “debesīs”). Tas ir burvīgs ciematiņš kalna galā ar šaurām ieliņām, mākslinieku darbnīcām un citām vecām mājām. Centrālā ieliņa iet stāvus uz augšu. Augšā ir centrālais laukums ar apjumtu tirgus vietu – tur ir ēstuves tūristiem.
No Cordes sur Ciel tālāk braucam uz Pirenejiem, bet tas jau ir cits stāsts.