Piektdiena un vēl trīspadsmitais – kā izrādās, dažreiz tas nostrādā 🙁
Braucam apmēram 5 km līdz Malenes ciemam. Tas atrodas uz šauras zemes strēmeles starp klintīm un Tarnas upi. No šejienes var doties 8km garā braucienā pa upi uz leju ar barku. Barkas ir tādas, kādas tās ir bijušas arī agrāk, kad tās bija vienīgais satiksmes līdzeklis gar Tarnas upi. Ceļu uzbūvēja tikai 20gs sakumā. Braucienam ir jābūt patiesi skaistam, jo no Malenes uz leju ir aizas visšaurākā daļa. Mēs tomēr izdomājām iet kājām. To arī sākam darīt, pārejot Tarnas upei pa tiltu.
Esam izplānojuši maršrutu pirmajai dienai – vieglu un ne vairāk kā dažām stundām. Tomēr iznāk citādi – bezcerīgi nomaldamies, rezultātā nostaigājam kādas 8 stundas. Grūti treniņā, viegli kaujā…
Tomēr maršruta otrā daļa ir skaista. Ejam pa taku gar pašu Tarnas upi – pa kreisi lejā upe, pa labi augšā – klintis. Kad braucām pa otru upes pusi nemaz nelikās, ka šajā pusē varētu būt taka. Bet ir.
Sāpīgs moments ir tad, kad mēs nonākam līdz savai viesnīcai. Tā ir pāri upei kādus 100m no mums. Bet – jāiet vēl kādi 5 km līdz tiltam un mašīnai. Tur nokļūstam ap sešiem pēcpusdienā galīgi nomocījušies.
Tomēr nospriežam, ka vēl ir par agru gulēt iet. Kaut gan sāk līt, braucam uz Point Sublime. Tas ir paugurs Tarnas upes līkumā no kura ir ļoti skaists skats uz Tarnas gravu. Skaisto skatu pilnībā izbaudīt neizdodas, jo lietus nerimst. Tas beidzas tikai tad, kad esam pie viesnīcas – piektdiena, trīspadsmitais…
Vakarā vēl ejam uz viesnīcas restorānu. Ēdam jēra ribas.