Braucam uz Bovecu (īsākais ceļš uz turieni ieved mūs uz brīdi Itālijā), lai no turienes ar pacēlāju dotos uz sava maršruta sākumu. Diemžēl plāns izgāžas, jo pacēlājs strādā tikai nedēļas Pogačņikov dom, kurš sākas netālu no Slovēņu ciema Trenta (Itālija ir tepat blakus un pirms pirmā pasaules kara šis apvidus piederēja Itālijai).
No Trentas braucam pa džipiem domātu ceļu uz maršruta sākumu Zadnjicas ielejā – tur stāvvietā deviņos no rīta gandrīz visas vietas jau ir aizņemtas (atrodas tomēr arī mums).
Saule jau karsē un sola vēl vairāk. Ejam sākumā pa kalnu ceļu, kurš ved uz Pogačņikov dom kravas pacēlāja apakšējo staciju. Tālāk jau turpinām pa pirmā pasaules kara laikā izbūvētu platu mūļu taku. Kāpjam kādas pāris stundas pa skabāržu-lapegļu mežu, ko pamazām nomaina pundurpriedes, pēc tam jau dominē akmeņi.
Pie Pogačņikov dom nokļūstam pēc 3,5 stundu gājiena. Joprojām ir saulains un varam apskatīt kalnus visapkārt, divus
skaistus kalnu ezerus un Zadnjicas ieleju.
Lejup ejam pa to pašu mūļu taku – tā, diemžēl, ir tik pat gara, cik augšup ejot. Pie auto esam apmēram puspiecos. Ceļā esam pavadījuši 7, 5 stundas, nogājuši 23km, augstumu starpība 1450m.