Braucam uz tūristu iecienītu vietu, kur ir vairāki skaisti ezeri. Pie tiem sākas daudzas takas. Apstājamies Artigouse stāvvietā. Tur jau priekšā ir lielais autobuss un 5-6 vieglās mašīnas. Ātri apģērbjam zābakus un ejam (kamēr autobusa grupa fotografējas). Pa labi izveidotu tūristu taku uzkāpjam līdz Oula ezeram. Pārejam pār aizsprostu un tālāk ejam pa taku gar ezera labo krastu. Pēc tam nedaudz nomaldamies un pa sniegotu taku uzkāpjam pārejā Col de Bastanet (tur tikai saprotam, ka esam aizgājuši pa nepareizu taku).
Otrā pusē pārejai viss ir sniegā. Taku īsti nevar redzēt, maršruta kartē var redzēt, ka ir jāiet starp diviem ezeriem, bet īsti nevar saprast, kur ezeri beidzas, jo tie ir daļēji klāti ar ledu un sniegu. Tomēr nolemjam iet. Brienam pa sniegu lejā, tad iespējami tālāk no ezeru vaļējās daļas starp ezeriem virzāmies uz otru pāreju. Tā ir zemāka par pirmo, bet tālāk joprojām viss ar sniegu klāts. Brīžam pa klintīm, brīžam pa sniegu tiekam līdz mūsu galamērķim – ezeram Lac de Port-Bielh. No ezera krasta uz leju redzam veselu virkni ezeru – arī Oula ezeru. Liekas, ka tas ir tepat netālu. Bet līdz tam ejam briesmīgi ilgi pa akmeņainu un kritušiem kokiem pilnu mežu gar strauju kalnu upīti. Pēc tam ejam lejā uz stāvvietu, kur esam pussešos.
