Šodien ir atpūtas diena. Braucam apskatīt netālu no Ille (lielais “I”, divi mazie “l”) sur Tet pilsētas esošās smilšakmens klintis Orgues (ērģeles). Pa ceļam iebraucam apskatīt divas pilsētiņas – Marquixanes un Vinca. Abām skaisti centri ar vecām baznīcām. Pēc tam braucam meklēt ērģeles. Lietus un vēji ir izveidojuši kādus pāris desmitus metru augstus stabus un sienas, kuri tiešām vietām atgādina lielas ērģeles. Apskatīšana, protams maksā (3 eiro). Pa šo naudu pienākas 800m gara taka, kur var apskatīt dažādus augus, metālā veidotus dzīvniekus (arī mamutu) un citas lietas. Acīmredzami ir domāts par mazo apmeklētāju piesaistīšanu. Gar taku ir tāds kā grāvis. Pavisam neievērojams un sauss. Pie tā ir uzraksts, ka lietus laikā te aizplūst sekundē 5 kubikmetri ūdens…
Takas galā ir arī pašas smilšakmens klintis. Ir vairāki veidojumi, tiem var apiet apkārt un apskatīt no visām pusēm. Tālumā ir redzamas līdzīgas smilšakmens klintis.
Dodamies apskatīt arī tās. Braucam kādu gabalu ar mašīnu, pēc tam pa ērkšķiem apaugušu taku rāpjamies tuvākajā paugurā lai klintis apskatītu kopskatā. Ir nežēlīgi karsts bet no augšas skats ir labs.
Kāpjam lejā un braucam izpētīt Ille sur Tet un pēc tam Eus. Eus ir ciemats ar vecu baznīcu paugura galā un mājām visapkārt. Pati baznīca ir mūra – tai apkārt arī ir pamatīgs mūris, izskatās pēc cietokšņa. Ieliņas šauras un stāvas – kā jau Pirenejos. Nelielajā ciematā (dzīvo ap 300 cilvēku) ir daudz mākslinieku darbnīcu un galeriju, ik pēc brīža redzam gleznotājus, kuri rada savus darbus uz ielas. Ceļvežos izlasām, ka šis ir Francijas saulainākais ciemats (droši vien, ka ir arī citi vissaulainākie).
Turpinājumā vēl apstājamies Katlarā (Catllar).