Šodienas mērķis ir 2750m augstā Cambre d’Aze (ēzeļa mugura). Braucam atkal uz Mont-Louis, tālāk uz Einas ciemu (Eyne) un Einu 2600 (slēpošanas kūrortu). Noliekam auto lielā pilnīgi tukšā stāvvietā. Nekādu norāžu par takas sākumu nav, tomēr noorientējamies pēc debess pusēm un ceļu atrodam. Jāiet kalnā pa taisnu stigu. Sākumā ir silts, augstāk kāpjot sāk pūst auksts vējš un saskrien tumši mākoņi. Uzlienam pa kalna kori virsotnē. Tā tiešām izskatās pēc dzīvnieka muguras. No augšas ir skaists skats uz ieleju un Mont-Louis ielejas otrā pusē. Redzami arī vairāki lieli ezeri, Kanigū un citi kalni. Daži saules apspīdēti, citi tumšos mākoņos.
Lejā ejam pa citu pusi. Sākumā taka iet pa ļoti akmeņainu nogāzi – labi, ka tā ir iezīmēta ar sakrautām akmeņu kaudzītēm. Dažas zīmes ir sakrautas neparasti lielas – pat vairāk nekā 2m augstumā.
Pirms Einas nedaudz nomaldāmies, bet mašīnu atrodam. Atpakaļ braucam pārsvarā lietū, kad nokļūstam līdz Vernet les Bains, lietus ir beidzies un atkal spīd saule. Ieejam interneta kafejnīcā iečekoties atpakaļlidojumam. Uz pirmo reizi iekāpšanas kartes neizdodas izdrukāt. Tad gādīgais kafejnīcas īpašnieks iesaka nekustināt peli, kamēr kartes tiek drukātas. Tā arī darām 🙂
Kad atbraucam mājās, mūs jau gaida kaķene. Ielien man klēpī un mīļi kož rokā. Ejam vēl īsā pastaigā apskatīt ciema baznīcas torni.
