Maršruts sākas turpat, kur gājiens uz Tuc deth port de Vielha – pie Viejas tuneļa dienvidu gala. Laiks joprojām ir saulains, siltāks, nekā vakar. Ejam pa taku gar upīti un ūdenskritumu, pamazām taka kļūst akmeņaināka un stāvāka, ejam caur skābaržu mežu. Pēc pāris stundu kāpšanas kalnā esam pie pirmā Moljēras ezera. Pēc tā tūlīt ir vēl divi un nedaudz augstāk arī ceturtais. Uzkāpjam virs ceturtā ezera vēl gabalu, bet tālāk vairs nevaram laika trūkuma dēļ. Nokāpjam atpakaļ pie ceturtā ezera atpūsties. Ezeram no divām pusēm blakus ir pamatīgi pērnā sniega blāķi. Sniega biezums ir vismaz divi metri – ar roku augšmalu tikko var aizsniegt.
Atpakaļceļā Benita un Imants aizsteidzas pa priekšu. Mēs aizkavējamies fotografējot divus murkšķus. Viens ir netālu un neiebilst pret nelielu fotosesiju. Otrs sēž augstāk kalnā uz akmens un svilpo.
Netālu no stāvvietas gans vāc kopā milzīgu aitu baru. Izskatās, ka nogāzē ir izklāts milzīgs, kustīgs paklājs.
