Kāpjam Tuc de Ratera. Laiks ir saulains, bet no rīta vēss – ap 5 grādi. Braucam uz Salardu, tad pa kalnu ceļu līdz Banhs de Tredos kalnu viesnīcai (ar slēgto peldbaseinu). Tālāk ar kājām pa kalnu ceļu un kalnu taku kāpjam augšā uz lielo Kolomeras ezeru (Lac Major de Colomers), kura krastā atrodas Kolomeras kalnu māja (precīzāk – divas, jaunā un vecā). Pa ceļam atrodam nelielu ieplaku, kur visa zāle balta – salna. Saule jau ir sākusi sildīt un virs pļavas ceļas garaiņi. No Kolomeras ezera turpinām kāpt pa taku gar vairākiem skaistiem ezeriem, tad augšā uz Port de Ratera de Kolomers pāreju un Tuc de Ratera virsotni. Pēdējam ezeram viens no nosaukumiem ir Lac deth Ombres (cits nosaukums- Obago). Franciski Ombre nozīmē ēna, ezers tiešām ir plankumains, var iztēloties, ka tās ir ēnas.
Lejā ejot aiz Kolomeras ezera sadalāmies – Benita un Imants iet pa ceļu, bet mēs ar Ilzi – pa to pašu taku, pa kuru kāpām augšā. Satiekam stirnu.