Maršruts sākas autostāvvietā Viejas tuneļa dienvidu galā. Izbraucot cauri tunelim jāpabrauc pāris simti metri uz priekšu, tad jāiegriežas lielā slēpotāju stāvvietā šosejas kreisajā malā un jābrauc gar šosejas otru malu atpakaļ.
Sākumā ejam pa ceļu, tad kāpjam augšā pa taku uz Porte de Vielha pāreju. Pirms pārejas sāk līt, tad lietum pievienojas auksts vējš un migla. Ejam tomēr augšā virsotnē Tuc deth Port de Vielha. Joprojām līst, bet mākoņi sāk izklīst un no augšas jau brīžiem varam kaut ko redzēt no apkārtējiem kalniem.
Pēc īsas atpūtas ejam tālāk pa kalna otru pusi lejā. Sākumā aizejam nepareizā virzienā, tur drīz saprotam, ka lejā netiksim. Kalns joprojām ir mākonī un nevar saprast, uz kuru pusi vispār būtu cerības tikt lejā. Mēģinām vēl pāris reizes atrast ceļu un tad, zaudējuši cerības, gribam griezties atpakaļ un iet lejā pa to pašu ceļu, pa kuru uzkāpām. Tieši tajā brīdī migla izklīst un mēs ieraugām īsto taku.
Ejam gar kalna kori lejā līdz Redona ezeram – tas atrodas milzīgā bedrē starp stāviem kalniem. Tikai vienā malā ir šaura sprauga, pa kuru no ezera iztek upīte. Ceļa malā aug skaisti dzelteni dadži. Mellenes arī atrodam – nav pārāk lielas, bet garša šķiet vienkārši lieliska.
Nokāpuši lejā aizejam apskatīties Redonas ezera upīti (Baranc der Espitau) un ūdenskritumu.
