Braucam uz Kūru (Chur) atpakaļ pa to pašu ceļu pāri divām pārejām. Plāns ir diezgan aptuvens – uzbraukt Furkas pārejā un tad mazliet pastaigāt pa kalniem. Sameklēju mobilajā kartē 3026m augsto Furkahorn virsotni – izskatās pavisam netālu. Arī kāpt nevajag nemaz tik daudz, jo pāreja ir gandrīz 2500m augstumā. Toties neko nezinām par kāpiena sarežģītību, tāpēc skatīsimies uz vietas – iesim, cik tālu varēsim.
Laiks šodien ir lielisks – saulains un ne pārāk vējains. Aizbraucam uz Furkas pāreju un dodamies ceļā. Pāreja izskatās nedaudz mežonīgi – te ir uzņemtas Džeimsa Bonda 1964.g. filmas Goldfinger epizodes. Takas sākumā Ilze pamana ceļazīmju kaudzīti – tās acīmredzot ir novāktas, jo staigāšanas sezona ir beigusies. Tomēr drusku pastaigāt taču mēs varam.
Sameklējam kaut ko, kas izskatās pēc takas, un dodamies kalnā. Drīz vien tomēr taku pazaudējam un pirmajā paugurā uzrāpjamies tāpat. Vēlāk taka atrodas, bet pamazām nokļūstam klinšu un akmeņu valstībā. Ceļu iezīmē iepriekšējo kāpēju sakrautās akmens kaudzīšu zīmes. Ātri tikt uz priekšu pa tādu nav iespējams, bet pamazām vien uzkāpjam vienā virsotnē, tad pa kalnu muguru uz nākamo un tā līdz esam augšā Mazajā Furkahornā (Klein Furkahorn).
Turpat it kā netālu redzam arī sniegiem klāto Lielo Furkahornu. Tomēr tas mums nav sasniedzams, jo vispirms ir jānokāpj lejā un tik daudz laika mums nav.
Skaisti skati tomēr ir arī no šejienes – turpat lejā zem mums redzam Ronas ledāju, visapkārt sniegotas kalnu virsotnes. Satiekam kādu puisi, kurš šodien te jau ir uzkāpis otro reizi (pirmo reizi nebija īstās gaismas fotografēšanai).
Lejā kāpjam apmēram pa to pašu taku. Braucam tālāk uz Kūru – tur iebraucam pilnīgā tumsā. Mūsu viesnīca atrodas vecpilsētā, auto var nolikt maksas stāvvietā blakus kvartālā (viesnīca piedāvā 30% atlaidi). Pēc iekārtošanās viesnīcā dodamies apskatīties Kūras vecpilsētu nakts apgaismojumā.
12 minūšu video no Mazā Furkahorna iekarošanas pasākuma 🙂