No rīta viesnīcā aši paēdam brokastis, atstājam smagākās mantas un ar pārējām dodamies uz ostu. Tur esam nepilnu stundu pirms kuģa atiešanas laika. Pēc īsa brīža pasažierus sāk laist uz kuģa (uz mūsējo ir jāiet cauri citam kuģim). Tikko esam apsēdušies, kuģis sāk braukt – 40 minūtes pirms laika. Izrādās – tas nav mūsējais, tomēr iet uz pareizo salu – tātad būsim tur nedaudz pirms plānotā laika.
Kuģis ir neliels, bet iet diezgan ātri (ap 40km stundā). Braucam sākumā pa šaurumu starp divām pussalām, tad iziet okeānā. Jūra ir samērā mierīga, tomēr kuģa priekšgals met pamatīgas šļakatas – negribas domāt par to, kas notiek stiprā vējā un viļņos. Pēc apmēram divu stundu brauciena piestājam Ouessant salas austrumu galā. Smidzina pavisam sīks lietutiņš bet saule jau ir jūtama aiz mākoņiem.
Sākam iet gar salas ziemeļu krastu. Jau pašā gājiena sākumā atrodam muzeju “Bretaņa no A līz Z”. Tur pāris nelielās telpās pie griestiem ir izklāti mākslinieciski noformēti plakāti – katram alfabēta burtam savs plakāts par Bretaņas dzīvniekiem vai augiem. Muzeja saimnieks mums piedāvā nogaršot Ouessant salas medu – garša ir spēcīga, citur tādu medu nebijām garšojuši.
Tālāk turpinām ceļu gar salas krastu. Krasts ir ar daudziem dziļiem robiem, tāpēc taka iet līku loču un pa apmēram 7km garo salu dienas laikā nostaigājam 21km. Salas ziemeļu krasts ir klinšains, ar dažāda izmēra klinšu bluķiem ir piebārstīta piekraste. Klinšainajās saliņās ir putnu ligzdošanas vietas, te ir apmetušās gan kaijas, gan arī dažādi citi putni. Ouessant ziemeļu pusē atrodas arī privātīpašumā esoša Kellera sala (Ile de Keller). Privātajai salai laikam ir arī savs privātais mākonis, kurš to gandrīz visu laiku pasargā no ziņkārīgām acīm 🙂
Uz Ouessant salas klintīm ir uzkrējis ne viens vien kuģis. Tāpēc uz salas un pie tās ir vairākas bākas, bet arī tās nav spējušas brīdināt kuģus biezas miglas laikā. Tāpēc cilvēki ir mēģinājuši izveidot arī cita veida brīdināšanas sistēmas. Piemēram – akustiskās. Ir saglabājušās paliekas no 19gs lietotas ar četriem zirgiem darbinātas trompetes, kā arī pirmā pasaules kara gados lietota zemūdens zvana.
Pēc apmēram piecu stundu iešanas nokļūstam salas rietumu galā – tas Francijas vistālāk rietumos esošais punkts (ja neskaita kolonijas). Stāvot šājā vietā ir neviļus jādomā par to, ka tālāk uz rietumiem vairs nekā nav (ja nu vienīgi tas, ko kādreiz gluži negribot atklāja Kolumbs :-).
Gar salas dienvidu krastu ejam atpakaļ uz austrumiem, kur salas vienīgajā pilsētiņā neliela līča krastā atrodam savu viesnīcu – Las duchesse Anna (hercogiene Anna). Ar vāji slēptu sajūsmu piekrītoši atbildam jautājumam, vai mēs vēlēsimies ēst vakariņas.
Otrā jūlija rīts ir apmācies un vējains. Paēdam brokastis, iepērkam pilsētiņas veikalā nedaudz ēdamā un turpinām apstaigāt salas dienvidu pusi. Sākumā ir jāiet uz rietumiem pa līča dienvidu krastu, tad jau nokļūstam Iruāzas jūras krastā un ejam gar līkumoto jūras krastu uz austrumiem. Te krasts un jūra izskatās savādāk, nekā ziemeļos. Jūrā ir mazāk klinšu saliņu, bet krastā vairāk kadiķu un kazeņu. Brīžiem ejam pa šauru taciņu līdz kaklam kadiķu un kazeņu džungļos. Masāža iznāk laba. Visapkārt rosās dažādi putni (kaijas, gārņi, kovārņi utml.) un dzīvnieki (truši, kazas). Kazas izskatās pēc mājlopiem, bet truši laikam ir savvaļas radījumi (ja uz šādas nelielas saliņas vispār var runāt par savvaļu 🙂
Kādu pusstundu pirms esam nokļuvušo ostā sāk līt. Tikko esam iekārtojušies uz sola uzgaidāmajā telpā, sāk līt spēcīgs lietus. Man izjūk otrās brilles, tagad būs orientācijai telpā jāīzmanto tauste un oža 😉
Samainām biļetes un braucam atpakaļ uz Brestu stundu agrāk – piecos.
Šoreiz kuģis pietur arī Molenes salā.
Nokāpuši no kuģa dodamies apskatīties Brestas citadeli. Citadele ir būvēta un pārbūvēta daudzus gadsimtus, sākot ar romiešu laikie. Ar idejām ir piedalījies arī slavenais militārais arhitekts Vaubans, kurš ir projektējis arī daudzus cietokšņus Pirenejos un citur Francijā. Apstaigājam citadeles iespaidīgos mūrus un tad ejam apskatīt blakus esošo tiltu. Tam vidējā daļā ir divi augsti torņi. Sākumā nevaram saprast, kam tie ir domāti. Bet tad saprotam, ka tilta vidējo daļu ar torņos esošo trosu palīdzību horizontālā stāvoklī var uzvilkt augšā!
No tilta beidzot dodamies uz viesnīcu.